"Ātrums un ērtums - divas svarīgākās īpašības dēļ kurām jau trešo sezonu, no agra pavasara līdz pirmajam sniegam, braucu ar velosipēdu. Rīgas ielās izbraucu kā ikdienā, ceļā uz darbu, tā brīvdienās, atpūšoties ar draugiem. Arī piektdienu vakaros, dodoties uz ballītēm, sēžoties uz velo - tas man ir tik pat ērts pārvietošanās līdzeklis kā citam trolejbuss vai mašīna. Runājot par ballītēm, neatkarīgi no citiem un kad vien vēlos, varu doties mājās.
Kad vajadzīgs, izmantoju velo stāvvietas, lai gan tām ne īpaši uzticos. Ja vien iespējams sarunāt, iestumu riteni telpās.
Pie amizantā stūres dekora, kuru pati dēvēju par "mūžīgo pavasari" tiku pagājušā gada Tvīda braucienā. Degunradzi man uzdāvināja kāds draugs, tāpat vien. To var izmantot arī kā taurīti, to saspiežot. Zvaniņš, tāpat kā pats velo, atceļojis no Holandes."
"
"Šo velosipēdu man aizdevusi draudzene, kura pati jau tikusi pie cita. Šim velo ir īpaša pret nozagšanas atslēga, kas bloķē ratu, lai ar to nevarētu braukt. Ērts ir arī priekšā esošais groziņš - tajā var iemest somu vai iepirkumu maisiņus.
Dzīvojot Ogrē, katru dienu braucu uz Saulkrastiem. Šobrīd attālumi ir īsāki, galvenokārt, pa pilsētas centru, bet brīvdienās mēdzu braukt tālāk.
Manuprāt, cilvēki vēl nav pieraduši pie velosipēdistiem. Pati esmu vairākkārt saskārusies ar atklāti izrādītu neapmierinātību. Ir bijis gadījums, kad kāda sieviete sadusmota stāvēja priekšā uzbrauktuvei. Nepatika vairāk ir no vecāku cilvēku puses, ar jauniešiem problēmu nav.
Žēl, ka velo celiņus izbūvē nevis tur kur tie būtu tiešām vajadzīgi, bet kur ērtāk tos ierīkot. Protams, prieks, ka šī joma attīstās.
Gribētos, lai Rīga kļūst par velo pilsētu!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru